“GŪT VAR DODOT,
GŪT VAR ŅEMOT,
DODOT GŪTAIS,
NEATŅEMAMS …”
/J. Rainis/
Pieredzes dalīšanās padara izglītības procesu elastīgāku. Skolotājs, kurš mācās no citiem, spēj sniegt daudz vairāk arī saviem skolēniem, jo viņa "instrumentu koferis" kļūst bagātāks. Šajā sakarā Krāslavas novada matemātikas skolotājas 8.aprīlī nolēma satikties metodiskās apvienības sanāksmē, lai veicinātu novada matemātikas skolotāju profesionālo pilnveidi, nodrošinot informācijas apmaiņu par izglītības aktualitātēm un sekmētu labās prakses pārnesi mācību procesa efektivitātes paaugstināšanai.
Pieredze ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem cilvēka personības attīstībā. Bieži vien mēs domājam, ka mūsu piedzīvotais ir tikai mūsu pašu privātā bagāža, taču patiesībā pieredze iegūst īsto vērtību tikai tad, kad tā tiek nodota tālāk. Nav noslēpums, ka situācijās, kad cilvēki atklāti dalās ar saviem pārdzīvojumiem, kļūdām un panākumiem, ieguvēji ir visas iesaistītās puses.
Dalīšanās ar pieredzi palīdz tam, kurš klausās, vai vēro. Ne velti mēdz teikt, ka gudrais mācās no citu kļūdām. Uzklausot kāda cita stāstu, mēs iegūstam iespēju saskatīt jaunus risinājumus savām problēmām, vai izvairīties no lamatām, kurās jau kāds ir iekritis. Piemēram, skolas vidē vai darba kolektīvā kolēģu padomi bieži vien ietaupa laiku un pasargā no lieka stresa. Cita cilvēka pieredze kalpo kā ceļvedis nezināmā teritorijā, sniedzot drošības sajūtu un iedvesmu rīkoties.
Ieguvējs ir arī tas, kurš dalās. Izstāstot savu stāstu, mēs esam spiesti to analizēt un strukturēt. Šis process palīdz pašam labāk saprast savas rīcības motīvus un izdarīt secinājumus, kas citādi paliktu neapzināti. Turklāt, sniedzot atbalstu otram, cilvēks gūst emocionālu gandarījumu un apziņu, ka viņa piedzīvotajam ir bijusi jēga. Tas stiprina pašpārliecinātību un veido ciešākas saites ar apkārtējiem, radot uzticības pilnu vidi.
Pieredzes apmaiņa ir dāsnuma izpausme, kas bagātina sabiedrību kopumā. Tā nav tikai informācijas nodošana, bet gan savstarpēja izaugsme. Ja mēs būtu noslēgti un katrs mēģinātu "izgudrot divriteni no jauna", mūsu attīstība būtu daudz lēnāka. Tikai atklāti sarunājoties un daloties, mēs spējam kopīgi kļūt gudrāki, saprotošāki un stiprāki.
Individualizācijas labās prakses piemērus, īstenojot iekļaujošo izglītību demonstrēja Krāslavas ģimnāzijas matemātikas skolotāja Liene Andžāne. Klātesošie tika iepazīstināti ar konkrētiem darbu paraugiem, ko Krāslavas ģimnāzijas matemātikas skolotāji lieto stundās, lai veiktu mācību procesa individualizāciju iekļaujošās izglītības apstākļos. Mūsdienu skolā iekļaujošā izglītība vairs nav tikai teorētisks jēdziens, bet gan ikdienas realitāte, kurā pedagogiem jānodrošina atbalsts ikviena bērna izaugsmei. Matemātika, kas bieži tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem, šajā kontekstā prasa īpašu pieeju. Individualizācija matemātikas stundās nav tikai papildu darba lapu izsniegšana; tā ir stratēģiska pieeja, kas ļauj katram skolēnam apgūt matemātiskās zināšanas atbilstoši savām spējām un tempam.
Skolas gadi bieži tiek dēvēti par sagatavošanās posmu „īstajai dzīvei”, taču patiesībā tas ir laiks, kad veidojas cilvēka personības kodols. Šajā posmā piedzīvotās emocijas, pārdrošie sapņi un pat ikdienišķas pārdomas ir unikāls materiāls, kas, laikam ejot, mēdz izbalēt. Tāpēc skolēnu domu un sapņu iemūžināšana nav tikai nostalģiska rotaļa – tā ir nepieciešamība, lai saprastu savu izaugsmi un nezaudētu saikni ar savu patieso „es”. Šajā sakarā par klases stundu “Laika kapsula” – skolēnu domu, emociju un sapņu iemūžināšanu nākotnei - stāstīja Krāslavas ģimnāzijas matemātikas skolotāja Jeļena Japiņa. Skolotāji guva vēl vienu ideju, kā palīdzēt skolēniem apzināties savas domas, emocijas, izaicinājumus un sapņus, iemūžinot tos personīgā vēstījumā sev, ko atvērt 9. klases beigās.
Klausītāji guva praktisku un emocionāli iedarbīgu ideju, kā strukturēt klases stundu, kas veicina skolēnu refleksiju, mērķu izvirzīšanu un piederības sajūtu klasei, kā arī idejas - kā doto stundas modeli pielietot matemātikas apguvē.
Mākslīgais intelekts vairs nav tikai zinātniskās fantastikas elements – tas ir kļuvis par ikdienas asistentu, kas fundamentāli maina to, kā mēs strādājam, mācāmies un risinām problēmas. Krāslavas Varavīksnes vidusskolas matemātikas un datorikas skolotāja Marianna Rukmane veidoja priekšstatu par mākslīgā intelekta rīku praktisko lietojumu, kas ļauj optimizēt pedagoga gatavošanās laiku un personalizēt mācību saturu. Skolotāji iesaistījās diskusijā par dzirdēto un demonstrēja savas idejas dažādo rīku lietošanā. Semināra dalībnieki bija vienisprāt - mākslīgā intelekta rīku praktiskais lietojums ir liels solis uz priekšu produktivitātē. Tas ir rīks, ko lietojot, cilvēks kļūst spējīgāks. Galvenais izaicinājums ir saglabāt "cilvēcību" un kritisko spriestspēju, integrējot šīs tehnoloģijas ikdienā.
Dagdas vidusskolas matemātikas skolotāja Aija Babre dalījās ar LMSA (Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības) konferenču pieredzes izvērtējumu un identificēja noderīgākos resursus tūlītējai izmantošanai matemātikas stundās. Skolotāja demonstrēja, kā konferenču darbnīcas un semināri ļauj pedagogiem pašiem izmēģināt jaunas metodes, ko vēlāk ieviest savās stundās, padarot matemātikas apguvi skolēniem saistošāku.
Pieredzes apmaiņas pasākums apliecināja, ka sadarbība starp pedagogiem ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai skolā. Dalībnieki guva jaunas idejas turpmākajam darbam, paplašināja profesionālo redzesloku un stiprināja kopīgu izpratni par mūsdienīgu, bērna attīstību veicinošu izglītības vidi.
Pasākuma noslēgumā pārrunājot seminārā dzirdēto, izskanēja doma - es nevaru nosaukt tikai vienu visvērtīgāko pieredzes stāstu seminārā, jo aktuāli un interesanti bija visi: gan tekstpratība kā klupšanas akmens, gan atgādņu izmantošanas iespējas matemātikā 8.klasē, gan mākslīgā intelekta izmantošana matemātikas stundu sagatavošanai, gan dažādu paņēmienu izmantošana tematu aktualizēšanā, gan darbs ar skolēniem, kuriem ir grūtības matemātikas apguvē – viss kopā veido kompleksu pieeju matemātikas mācīšanai.
Sirsnīgs paldies arī skolas pavārēm par sarūpēto kafijas galdu, kas radīja patīkamu noslēgumu darba dienai un iespēju neformālās sarunās plānot nākamo tikšanos.
Liene Andžāne,
Krāslavas novada matemātikas mācību jomas koordinatore
Autores foto