Alise Sardiko, 9.klase

Pats sevi smilšu pilī aizslēdzu…

Pasaki savu vārdu, pasaki, kā man izkļūt?

Dod man atbildes, es lūdzu!

Tu caur puķēm tālu aizgāji, mana sirds jūt.

Tu zini, ka es nevaru

Parādīt sevi, dod sevi tev.

Es nevaru parādīt savu patētisko pusi, es negribu,

Tāpēc atkal uzklāju masku, neparādot sevi īstu, pat pašam sev.

Vientulības dārzs pilns ar ziedu

Ziedu, kas izskatās tik ļoti kā tu

Gribētu atdod šo - zilganīgi melnu,

Kad atbrīvoties no savas melīgās maskas varētu…

Viss, ko es varu darīt, ir palikt šajā dārzā, šajā pasaulē

Un, kad uzziedēs zieds, līdzīgs skaistajai tev

Elpot, it kā es esmu tāds, kuru tu zini, kā sala

Un vēl joprojām gribu būt blakus īstajam sev.

Tikai atbildi, lūdzu tevi,

Ja es tad novilktu masku, īsts tev paradītos,

Ja es neslēptu sevi,

Tad tagad viss savādāk izskatītos?

Pilī es atkal esmu viens,

Un skatos uz masku, kuru jau salauzu.

Pat ja tālāk mani gaidīs tikai kritiens,

Es gribu būt ar tevi, lūdzu!

Dzimtās valodas dienas ietvaros