Pēdējā šī mācību gada nedēļā, 29. maijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās vērienīga konference “Par drošu un cieņpilnu vidi skolās”, kurā piedalījās gan vietējie, gan starptautiskie izglītības eksperti. Starp konferences dalībniekiem bija arī Krāslavas ģimnāzijas pedagogi – skolas "KiVa" programmas koordinatore Velta Daņiļeviča un skolotāja Jeļena Japiņa. Viņas ne vien klausījās iedvesmojošas uzstāšanās, bet arī dalījās ar savu pieredzi "KiVa" programmas īstenošanā Krāslavas ģimnāzijā.
Konferences uzmanības centrā bija jautājums: kā veidot skolu vidi, kur spēks nozīmē atbildību, nevis pārākumu, un bērni jūtas droši, sadzirdēti un piederīgi? Vardarbība, kas mūsdienās izpaužas gan ikdienā, gan virtuālajā vidē, rada nopietnu izaicinājumu skolām – īpaši laikā, kad ārpus skolas valda nedrošība un neskaidrība.
Konferenci atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka drošība skolā nav tikai fiziskā vide – tā ir attiecību mikropasaule, kur izšķiroša nozīme ir uzticēšanās klimatam un kopienas sadarbībai. Ministre arī atzīmēja KiVa programmas nozīmīgumu skolu ikdienā un pateicās pedagogiem par ieguldīto darbu, kas jau nes taustāmus rezultātus.
Konferences pirmajā daļā uzstājās viena no "KiVa" programmas izstrādātājām – profesore Kristina Salmivalli no Somijas, kura uzsvēra, ka būtiskākais nav tikai palīdzēt cietušajiem vai pāridarītājiem, bet veidot klases kultūru, kurā bulings nav pieņemams. Īpaša uzmanība jāvelta “klusajiem vērotājiem” – bērniem, kas redz pāridarījumus, bet klusē. Tieši viņu aktīva iesaiste var būt izšķiroša, lai veidotu atbalstošu un drošu vidi.
Katja Linnaranta, "KiVa" programmas koordinatore Somijā, iepazīstināja ar jaunu mācību materiālu, kas palīdz bērniem atpazīt un formulēt intīmo robežu pārkāpumus. Viņa uzsvēra, ka šādas tēmas jāapgūst jau sākumskolā, un pieaugušajiem jābūt pieejamiem un atvērtiem sarunām.
Savā uzrunā asociētā profesore Dita Nīmante akcentēja prevencijas nozīmi kā daļu no ikdienas skolas kultūras. Viņa aicināja pārdomāt, kā attiecību kvalitāti, iekļautību un emocionālo drošību integrēt mācību saturā.
Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja, konferencē uzsvēra, ka droša skolas vide nav kampaņu rezultāts – tā ir sistemātiska, ikdienas pedagogu rīcība, kur katram ir sava loma un atbildība. Konferences pirmajā daļā viņa īpaši atzīmēja Krāslavas ģimnāziju kā vienu no skolām, kuras darbs ar "KiVa" programmu ir izcils un iedvesmojošs. Skolas mērķtiecīgā pieeja un pedagogu iesaiste tika izcelta kā piemērs visai Latvijai, un Krāslavas ģimnāzijai tika pasniegta īpaša atzinības balva par ieguldījumu bulinga mazināšanā un cieņpilnas skolas kultūras veidošanā.
Diskusiju daļā dalībnieki, tostarp arī skolēni, dalījās pieredzē un domās par to, kā skolās stiprināt atbalsta kultūru. Tika uzsvērts, ka izglītība par attiecībām un emocionālo drošību jāveido interaktīvā, bērnam saprotamā veidā – izmantojot spēles, simulācijas un diskusijas.
Īpaši nozīmīga bija konferences otrā daļa, kurā tika organizētas praktiskās darbnīcas, kur piedalījās arī skolotājas Velta Daņiļeviča un Jeļena Japiņa. Viņas dalījās savā pieredzē un apguva konkrētas metodes, kā ikdienā veidot iekļaujošu un drošu vidi skolā. Starp tēmām – starpbrīžu uzraudzības metodes, drāmas pedagoģijas izmantošana un efektīva sadarbība ar vecākiem. Mūsu skolotājas dalījās ar veiksmīgām praksēm, kas jau tiek īstenotas Krāslavas ģimnāzijā, iedvesmojot kolēģus no citām skolām.
Konference vēlreiz apliecināja, ka drošība skolā nav vienas dienas projekts, bet gan ikdienas apzināta izvēle un mērķtiecīgs darbs. "KiVa" programma ir spēcīgs instruments, taču galvenais pārmaiņu virzītājspēks ir cilvēki – skolotāji, vecāki, skolu vadība un skolēni. Krāslavas ģimnāzijas skolotāju līdzdalība šajā pasākumā pierāda, ka arī reģionālās skolas var būt līderes cieņpilnas un atbalstošas vides veidošanā.
Krāslavas ģimnāzijas "KiVa" komandas vārdā -
skolotāja Jeļena Japiņa
Foto avots - https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/albums/72177720326462390/page4