Anita Jurkeviča,  8.b klase

Cēla grāfu pils virs mājām ceļas,

Senču gars gar ielu ielām plīv.

Pie upes, pagātne kur dzīvo,

Mēs nākam domas atraisīt.

Pilsētā, ko priedes saviem zariem aizskauj,

Līgo uguns buras un Ziemassvētku brīnums zil.

Lai vēja vēsma raizes aiznes,

Un vecā logā atkal saule spīd!

Lokiem liktens mūsu liecas,

Tālu paliek māju mīļais krasts.

Bet, lai cik tālu prāts mans tiecas,

Paliec vien ar mani, Krāslava!

Karīna Lukjanska, 8.b klase

Es dzīvošu šajā pilsētā,

Kur katrs katru zin.

Un puķu dobes pilnas,

Ar krāšņāķiem ziediņiem.

Mani bērni dzīvos te,

Kur katrs katram palīdz.

Un kādu saulaino dien,

Puķes tur iestādīs vien.

Un puķu dobe kļuvusi liela,

Ar krāšņu brīnumnosaukumu.

Sveicu tevi, mīļa Krāslava!

Tur puķu dobē ziedos slīgst,

Maza, spilgta Krāslaviņa.

Kristaps Kušnirs, 5.klase

Ir tāda pilsēta maza,

Kuru Daugava savos lokos ieskauj,

Te bagāti meži, ar sēnēm un ogām,

Te plaši labības lauki, kas maizīti dod.

Te dziļākie ezeri, pilni ar zivīm.

Te skolas un dārziņi pilni bērnu prieku.

Ir pilsēta maza, bet jauka,

Kurā iepukstas sirds.

Ieva Mežiņa, 6.b klase

                  Ak, mana pilsēta, mana skaistā, sapņainā pilsēta. Mana Krāslava, tu kā maza pērlīte ieausta Daugavas gleznainos krastos. Tieši šeit mūsu gleznainā upe met savus skaistos lokus. Klusums, visapkārt klusums, es sēžu pie Daugavas  un raugos, kā saule paslēpjas aiz mākoņiem. Upe ir tik mierīga , mazie viļņi ir kā balti gulbji, kuri dodas pretī saulrietam. Es gavilēju, es smaidu, es jūtos saviļņota, jo tūlīt saule paslēpsies aiz lielā, pelēkā mākoņa. Es vēlētos sajust šo mieru, ko spēj sniegt saulriets Krāslavā.

          Paskatoties apkārt, manā pilsētā var redzēt skaisto dabu, kuru piepilda krāsainie gadalaiki. Pavasarī Krāslavu ieskandina putni, un mēs varam novērot, kā uzplaukst pirmie pumpuri, un sniegpulkstenītes māj pavasara sveicienu. Vasarā cilvēki atpūšas un spēj izbaudīt Krāslavas piedāvātās atpūtas iespējas. Nāk rudens, ar dzelteno, sarkano lapu paklāju apsedz Krāslavā pilsētas ielas, parku, māju jumtus. Ak, aukstā ziema nāk ar apsnigušām taciņām un ielām. Nu kas var būt skaistāks par to, ka es, dzīvojot mūsu mazajā pilsētā, spēju izjust šo gadalaiku pieskārienu!

Latviešu valodas un literatūras skolotājas Intas Japiņas stundā