Biļetes uz šo neaizmirstamo braucienu mēs saņēmām kā balvu par iegūto 3. vietu LSK (Latvijas Sarkanā Krusta) Dienvidlatgales komitejas Skolu jaunatnes pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās šī gada  8.maijā Daugavpilī. Tas bija patīkams pārsteigums un īsts piedzīvojuma sākums — sajūta, ka mūsu darbs un zināšanas ir novērtētas un ka mūs gaida kaut kas īpašs. Klases audzinātāja Liene Andžāne ar lepnumu un  prieku paziņoja mums par šo balvu.
Kad mūsu draudzīgā mediķu komanda - Valērija Karpenko, Aleksandra Tereško, Anastasija Bogdanoviča, Kristiāns Dzalbs, Anna Adamkoviča, Viktorija Laskeviča - ieradās Inženieru arsenālā Daugavpilī, mūs sagaidīja īpaša atmosfēra — tur valdīja laika gars, kur savijās  senatne ar mūsdienām. Ēkā ikviens eksponāts likās kā kluss pagātnes notikumu liecinieks. Mēs ieraudzījām gan spēcīgus kara transportlīdzekļus un mašīnas, gan ieročus, kas reiz kalpojuši pavisam citā laikmetā. Daži no tiem bija tik rūpīgi saglabāti, šķita, it kā tos vēl šodien varētu iedarbināt vai paņemt rokās.
Tomēr visspilgtāk atmiņā palika sajūta, ka uz brīdi bijām vēsturiski atgriezušies padomju laikos. Apkārtējā vide, formas, plakāti un priekšmeti likās kā izkāpuši no vecām fotogrāfijām. Tas bija  īss ceļojums laikā, kad mēs varējām sajust to, ko juta cilvēks toreiz, kad tehnika bija lepnums un nākotnes simbols. Šī sajūta bija reizē sveša un pazīstama, un mūs pārņēma patīkama nostalģijas sajūta, kaut arī to laikmetu pazīstam tikai no stāstiem. Protams, mūs fascinēja visdārgākie eksponāti, kas ir pārstāvēti Rietumu retro sektorā, kuru starpā mirdz Aston Martin (1939), divi pirmskara Mercedes-Benz 540K, Jaguar XK150 (1959), Jaguar E-type (1973) un citi ekskluzīvi transportlīdzekļi.
Pēc ekskursijas mēs ar skolotāju un visu komandu vēl ilgi pārrunājām redzēto. Katram bija savs iespaids — vienam vairāk patika ieroči un militārā tehnika, citam – vēsturiskās detaļas un muzeja atmosfēra. Mēs smejoties atcerējāmies, kā centāmies nofotografēties pie katras mašīnas un cik grūti bija izrauties no muzeja, jo gribējās apskatīt pilnīgi visu.
Šis brauciens mums visiem paliks atmiņā ne tikai kā balva par labi padarītu darbu, bet arī kā kopīgs piedzīvojums, kas satuvināja mūsu komandu. Mēs uzzinājām daudz jauna par inženierijas un militārās tehnikas vēsturi, bet vēl vairāk — par komandas garu, kopīgu prieku un zinātkāri.
Tā bija diena, kad mēs sapratām, ka zināšanas patiešām atver durvis uz pasauli — reizēm pat tādu, kas ved atpakaļ laikā.

Valērija Karpenko,

Krāslavas ģimnāzijas 9.a klases skolniece

Autora foto