Mūsdienu jauniešiem 18.novembris visdrīzāk saistās ar brīvdienām, svētkiem, svecītēm, salūtu, karogiem, taču padomju okupācijas gados, totalitārā režīma apstākļos, šo datumu, Latvijas Republikas simboliku, ievērojamas personības un kultūras sasniegumus bija aizliegts godināt un pieminēt, informācija par tiem bija sagrozīta vai pat slēpta.
Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, Latvijas Okupācijas muzejs piedāvāja tiešsaistē ZOOM nodarbību „Aizliegtais 18.novembris”.
Apgūstot vēstures stundās tēmu par personības rīcību krīzes situācijās, Krāslavas ģimnāzijas 10.a klase piedalījās tiešsaistes nodarbībā, kā arī 9.a klase - Latvijas vēstures stundā. Skolēni diskutēja, ko mūsdienu jauniešiem nozīmē Latvijas Republikas proklamēšana, brīvība, nevardarbīga pretošanās.
Nodarbības ievadā skolēni uzzināja, kā Latvijas neatkarības laikā brīvību nomainīja padomju okupācija, noskaidroja, kas ir totalitāra valsts un kā tā ietekmēja cilvēku dzīvi.
Nodarbības laikā jaunieši mēģināja rast atbildes uz jautājumiem:
- Kāpēc Liepājā, Krāslavā, Alūksnē un cituviet jaunieši pēc kara dibināja slepenas organizācijas, kas izdeva žurnālus un skrejlapas, atgādinot par Latvijas neatkarību, un kas ar viņiem notika?
- Kāpēc Padomju Latvijas varas iestādes un represīvās struktūras vajāja un arestēja cilvēkus par svecīšu un ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos un Meža kapos? Kāpēc Latvijas karoga uzvilkšana radiotornī bija noziegums, par ko 1.kursa students tika notiesāts uz septiņiem gadiem lēģerī?
- Kas ir nevardarbīgā pretošanās un vai tai ir jēga? Kas ir disidenti un kas viņiem deva drosmi? Kas notika ar cilvēkiem, kuri Latvijas brīvības ideju saglabāja okupācijas apstākļos?
Nodarbības vadītājs diskutēja ar skolēniem par vērtībām, par drosmi un bailēm, par meliem un patiesību, par LATVIJU toreiz un tagad. Kopā mēģināja saprast, ko mūsdienu jaunietim nozīmē Latvijas brīvība un simboli. Pēc nodarbības 10.a klases skolēni rakstīja pārspriedumu “Kas ietekmē cilvēka rīcību dažādās krīzes situācijās?”.
Inga Skerškāne,
vēstures skolotāja