Janvāris – barikāžu atceres mēnesis. Ir vērts pārdomāt, kā mūsdienu latvietis stājās pretī ienaidniekam – kailām rokām, bet drosmes un apņēmības pilnu sirdi. Diemžēl ne visi jaunieši šodien zina un novērtē 1991. gada nozīmīgo notikumu.
Krāslavas ģimnāzijas 8.a, 9.b un 11. klases skolēniem bija iespēja piedalīties Barikāžu atceres pasākumā Izvaltā 23.janvārī. Uz turieni braucām ne tikai kā skatītāji un klausītāji, bet vedām arī savus priekšnesumus – dziesmas, ko izpildījām skolas dziesmu konkursā. Pasākumā klausījāmies barikāžu dalībnieku atmiņu stāstus, dziedājām dziesmas un baudījām burvīgo gaisotni Izvaltas tautas namā.
9. klases skolēnu viedoklis par pasākumu:
- “Pasākums Izvaltā bija stāstiem un atmiņām bagāts, mani ļoti aizkustināja stāsti par to laiku, jo dzīves apstākļi bija citādi - ne tik mūsdienīgi un brīvi kā tagad. Man bija liels prieks uzstāties ar mūsu klases kolektīvu tādā vēsturiskā pasākumā, kurā pirms 35 gadiem piedalījās arī mani vecvecāki.” (Katrīna)
- “Pasākuma laikā biju sajūsmā, kad četri vīri stāstīja par savu pieredzi barikādēs, jo līdz tam laikam es uzskatīju barikādes par kaut ko ļoti tālu un nesaistītu ar mūsu laiku. Un tāpēc bija neparasti dzirdēt un redzēt īstus barikāžu dalībniekus.” (Lada)
- “Pasākums Izvaltā bija ļoti sirsnīgs, tas deva iespēju atcerēties, varbūt kādam arī uzzināt par Latvijas tautas varonību. Esot šajā pasākumā, es izjutu lepnumu par savu tautu un tās uzdrīkstēšanos stāties pretī nopietnam pārspēkam un pirms 35 gadiem parādīto drosmi nebaidīties iet ielās un plikām rokām sargāt valstij nozīmīgus objektus.” (Līga)
- “Izvaltā biju pirmo reizi un vislabāk man atmiņā palika, kā gados veca sieviete stāstīja par to, kā dzīvoja bērni padomju laikā. Mani arī aizkustināja pasākuma laikā dziedātās dziesmas. Tas bija lai arī īss, bet tiešām neparasts brauciens uz vēsturi.” (Samanta)
- “Bija vērts piedalīties šajā pasākumā. Aizbraucām, lai uzstātos un labāk saprastu latviešu pagātni.Bija interesanti klausīties pieaugušos, kuri dalījās atmiņās par tiem laikiem. Tai brīdī domāju, ja es būtu viņu vietā, ko tad es darītu? Līdz šim biju pārliecināta, ka tagad dzīve Latvijā ir kā saplūkāts dzīpars, kas kādreiz veidoja skaistu kamolu...Tomēr pasākumā pārliecinājos, ka tagad ir daudz labāk nekā bija iepriekš.
Ļoti patīkami, ka Izvaltā mūs sagaidīja ar smaidu un laipnību, pat pacienāja ar putru!!” (Sintija)
Aija Jakovele,
Krāslavas ģimnāzijas 9.klases audzinātāja
Sintijas Pizānes foto



















