“Kā miesai ir nepieciešami vitamīni, lai tā nenovīstu, tā garam – fantāzija.”     

 (Z. Mauriņa)

            Spēja fantazēt ir viena no unikālākajām cilvēka smadzeņu spējām. Fantāzija ir spēja saskatīt kaut ko neparastu un interesantu pazīstamās lietās. “Kā miesai ir nepieciešami vitamīni, lai tā nenovīstu, tā cilvēka garam - fantāzija”ir absolūti nepieciešama kā iedvesmas avots un veids, kā paskatīties uz pasauli jaunā veidā.

            Fantāzija jeb iztēle ir raksturīga tikai cilvēkam, tā ir sava veida dzinējs. Bez fantāzijas cilvēkam nav, kur augt un pēc kā tiekties. Sapņotāji ir radoši cilvēki, viņi dod lidojumu savām domām un jūtām, un sapņotāju veiktie atklājumi priecē un pārsteidz citus. Mūsu idejas par ideālo nākotni dod mums spēku, impulsu. Cilvēkiem ir jāfantazē, lai realizētu savas domas dzīvē, atrastu savu ceļu uz panākumiem, ietu uz priekšu. Fantāzija ir cilvēka domas un vēlmes, un mērķis ir tieši darbības. Savu sapņu īstenošana ir mēģinājumu, kļūdu un uzvaru kopums.

             Fantāzija dod impulsu zinātnes un tehnoloģijas progresam. Viss, kas mūs ieskauj mūsdienu pasaulē, ir citu cilvēku fantāziju rezultāts. Lai kaut ko izgudrotu, tas vispirms ir jāizdomā. Visi cilvēces izgudrojumi vispirms tika izgudroti radītāju fantāzijās. Tad radītāji soli pa solim tiecās uz savu fantāziju īstenošanu reālajā dzīvē, un tikai pēc tam viņu fantāzijas ieguva savu materiālo formu. Tā rīkojās ģeniālie dzejnieki, komponisti, mākslinieki un izcilie zinātnieki.

            Fantazējot cilvēks uztur sevī pozitīvu garastāvokli. Caur savām fantāzijām cilvēks ne tikai sasniedz pozitīvu domāšanu, bet veic noteiktas darbības šajā virzienā.  Pozitīvā domāšana ir ļoti liels spēks, tieši tas maina domu virzienu un pozitīvi mainās cilvēka dzīve. Tieši šī iemesla dēļ cilvēks kļūst automātiski pozitīvi noskaņots un iededzina citus cilvēkus.

            Sapņot un fantazēt ir ļoti labi, bet patiesībā darīt kaut ko ir daudz labāk, jo mēs visi kādreiz pazudīsim, un mums kaut kas vismaz pēc sevis ir jāatstāj. Galu galā cilvēkiem vajag pēc kaut kā tiekties un fantazēt, citādi kāda tad ir jēga dzīvei?

Everita Skerškāne (11.b klase)