Konference “Bērna strupceļi” Liepājā: kopīgs skatījums uz skolēnu stundu kavējumu iemesliem un risinājumiem.
2025. gada 23. oktobrī Liepājā norisinājās konference “Bērna strupceļi. Līdziesaistes pieeja bērnam drošā, atbalstošā un iekļaujošā vidē”, kas pulcēja plašu profesionāļu loku — pedagogus, psihologus, sociālos darbiniekus, veselības aprūpes speciālistus, politikas veidotājus, vecākus un citus interesentus. Tās mērķis bija pievērst uzmanību skolēnu stundu kavējumu problēmai, kas Latvijas izglītības vidē kļuvusi par nopietnu un daudzslāņainu izaicinājumu.
Konferences gaitā vairākkārtīgi izskanēja atziņa, ka stundu kavējumi nav tikai disciplīnas jautājums. Tie bieži signalizē par emocionāliem, sociāliem vai ģimeniskiem sarežģījumiem, kuru risināšanai nepieciešama visaptveroša un cieņpilna pieeja, sadarbojoties skolai, ģimenei un speciālistiem.
RTU Liepājas direktora pienākumu izpildītāja Dace Medne uzsvēra uzticēšanos kā pamatu bērna spējai būt drošam un iesaistītam mācību procesā. Viņa norādīja, ka bērna un apkārtējās pasaules “neredzamie līgumi” veido viņa motivāciju un labbūtību.
Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere ar praktiskiem piemēriem ilustrēja, cik būtiska ir pieaugušo attieksme pret bērnu. “Cieņa kā morāls statuss piemīt ikvienam – tā nav jānopelna,” uzsvēra Grāvere. Viņa norādīja, ka necienīga attieksme skolas vidē ne tikai sagrauj attiecības un traucē kvalitatīvu izglītības procesu, bet arī var kļūt par tiešu skolas kavējumu iemeslu. Tāpēc ikvienā skolā jāveido vienota, cieņpilna prakse: “Kolektīvā notiek tas, kas tiek akceptēts. Cieņpilnas vides radīšana prasa vienotu gribu, pūles un laiku.”
Izglītības un uzvedības speciāliste, Uzvedība.lv un Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa savā lekcijā “Kāpēc bērni un jaunieši neapmeklē stundas? Ko darīt?” skaidroja, ka kavējumu saknes bieži vien slēpjas bērna emocionālajā stāvoklī. Viņa uzsvēra, ka kavējumi bieži ir trauksmes simptoms, nevis negribēšana mācīties. Bērni kavē brīžos, kad jūtas pārslogoti, apjukuši vai sociāli nedroši. Šādos brīžos skolas operatīvās sankcijas situāciju saasina, bet neatklāj problēmas cēloni. Bērziņa aicināja skolotājus un vecākus “lasīt signālus, nevis tikai reaģēt uz uzvedību”, kā arī veidot klusu, paredzamu un emocionāli drošu vidi, kurā bērns zina, ka viņu uzklausīs, nevis kritizēs.
Konferencē tika izcelta arī skolēnu savstarpējās līdziesaistes nozīme. Liels gods bija dalīties arī ar mūsu - Krāslavas ģimnāzijas - skolas pieredzi un piedalīties diskusijā par skolēnu līdziesaisti, jo tieši vienaudži viens otram var nodot informāciju precīzāk, saprotamāk un motivējošāk nekā mēs – pieaugušie.Vienaudži bieži pamana problēmas agrāk, spēj tās nosaukt skolēniem saprotamā valodā un sniedz atbalstu, kas balstīts autentiskā pieredzē. Līdziesaistes pieeja veicina piederības sajūtu, kas ir viens no nozīmīgākajiem bērna motivācijas un emocionālās drošības avotiem.
Konferences centrālā diskusija, ko vadīja žurnāliste Kristīne Garklāva, apvienoja Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, kā arī skolas un skolēnu pārstāvjus. Ir jāuzsver tieši skolēnu pārstāvja doma par to, ka jaunieši bieži neizvairās no stundām satura dēļ, bet tāpēc, ka nejūtas piederīgi vai tiek kritizēti par kļūdām. Šajā sakarā Tieslietu ministrijas pārstāve uzsvēra: “Ja bērns skolā nejūtas cienīts vai drošs, kavējumi ir sekas, nevis problēmas sākums.” Ir jāstrādā ar problēmas cēloni, nevis seku, nodrošinot bērnam drošu vidi, ģimenes atbalstu un psiholoģisko palīdzību.
Konference noslēdzās ar vienotu pārliecību: lai bērni justos piederīgi un apmeklētu skolu ar motivāciju, pieaugušajiem jāveido vide, kurā ir drošība, paredzamība, cieņa, sadarbība, patiesa iesaiste.
Tikai kopā iespējams novērst “bērna strupceļus” un atvērt ceļu uz drošu un atbalstošu skolas vidi.
Paldies konferences rīkotājiem un organizatoriem par uzaicinājumu, pozitīvo atmosfēru un jauniegūtajām atziņām!
Velta Daņiļeviča,
Krāslavas ģimnāzijas psihologs
Foto no pasākuma