10. oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules garīgās veselības dienu. Tā ir diena, kas atgādina par emocionālās labsajūtas nozīmi un aicina ikvienu vairāk pievērst uzmanību tam, kā jūtamies mēs paši un cilvēki mums līdzās.

Garīgā veselība nav tikai jautājums par grūtībām vai problēmām. Tā ir arī prasme pazīt sevi, atpazīt savas emocijas, rūpēties par saviem resursiem, veidot labas attiecības un zināt, kur meklēt palīdzību, kad tā nepieciešama.

Kā ir ar skolas vidi? Ar kādām grūtībām bērni skolā sastopas? Skola bērnam nav tikai vieta, kur mācīties. Tā ir vide, kurā viņš katru dienu veido attiecības, piedzīvo panākumus un neveiksmes, mācās sadarboties un meklē savu vietu starp citiem. Bērna pašsajūtu skolā var ietekmēt pārāk liela mācību slodze, grūtības saprast mācību vielu, bailes kļūdīties vai saņemt sliktu vērtējumu, konflikti ar klasesbiedriem, izsmiešana, apsaukāšana vai bulings, vientulība, sajūta, ka viņu nepieņem vai nesaprot. Grūtības var radīt arī pārmaiņas draudzībā, grūtības iekļauties klasē, atšķirīgs mācīšanās temps vai sajūta, ka no bērna visu laiku tiek sagaidīts vairāk, nekā viņš konkrētajā brīdī spēj… Arī ikdienas sīkumi, kuri pieaugušajam ne vienmēr šķiet nozīmīgi, bērnam var būt ļoti svarīgi – strīds ar draugu, neveiksmīgi uzrakstīts pārbaudes darbs, bailes atbildēt klases priekšā, sajūta, ka viņu salīdzina ar citiem vai vienkārši diena, kad viss šķiet par daudz. Ne vienmēr bērns pasaka, ka viņam ir grūti. Viņš var kļūt klusāks, aizkaitināmāks, biežāk dusmoties, raudāt, nevēlēties nākt uz skolu, izvairīties no citiem, zaudēt interesi par mācībām vai kļūt nemierīgs. Dažkārt grūtības parādās tieši uzvedībā.

Ļoti liela nozīme šādās situācijās ir pieaugušo attieksmei un pieaugušo piemēram. Bērni mācās ne tikai no tā, ko mēs viņiem sakām, bet arī no tā, kā mēs paši rīkojamies. Tieši pieaugušie bērniem rāda piemēru, kā runāt par emocijām, kā risināt konfliktus, kā atvainoties, kā atzīt savas kļūdas un kā parūpēties par sevi. Bērnam ir svarīgi redzēt, ka lūgt palīdzību ir normāli un ka arī pieaugušais drīkst pateikt: “Man šodien ir grūti, man vajag atpūsties.”

Savukārt skolā kā atbildīgākais piemērs ir skolotājs. Cieņpilna saruna, pacietība, spēja uzklausīt, taisnīga attieksme un prasme kļūdu uztvert kā daļu no mācīšanās bērnam māca, kā veidot attiecības ar citiem. Īpaši svarīgi ir tas, kā pieaugušie runā par bērniem un viņu grūtībām. Bērnam nevajadzētu publiski tikt apzīmētam, izsmietam vai salīdzinātam ar citiem. Ir jāatceras - tas, kas pieaugušajam var šķist tikai “piezīme” vai “joks”, bērnam var kļūt par ļoti sāpīgu pieredzi.

Pieaugušais nevar novērst visas bērna grūtības, bet viņš var būt cilvēks, pie kura bērns var droši vērsties.

Atsaucoties uz jau paveikto emocionālās labbūtības jomā, 25. septembrī Krāslavas ģimnāzijā norisinājās “Dažādo kurpju diena”, kas šogad jo īpaši aicināja aizdomāties par pieņemšanu, empātiju un spēju ieraudzīt pasauli arī no otra cilvēka skatpunkta. Šīs dienas vēstījums bija daudz plašāks par dažādiem apaviem. Tas bija aicinājums “iekāpt otra kurpēs” – mēģināt saprast otra cilvēka sajūtas, pieredzi un grūtības, nevis steigties nosodīt. Mēs nekad līdz galam nezinām, ko otrs cilvēks piedzīvo ārpus mūsu redzesloka. Tāpēc bērniem un jauniešiem ir svarīgi piedzīvot, ka atšķirīgais nav iemesls izstumšanai. Mūsu skola mācās būt iekļaujoša. Tas nav viegls un ātrs process – tā ir ikdienas mācīšanās pamanīt, pieņemt un respektēt katra bērna un jaunieša atšķirīgās vajadzības, spējas, pieredzi un emocijas. Iekļaušana nenozīmē, ka visiem jābūt vienādiem. Tā nozīmē radīt vidi, kurā ikviens var justies piederīgs, drošs un nozīmīgs.

Garīgā veselība ir cieši saistīta ar to, kā cilvēks jūtas savā klasē un skolā. Tāpēc arī KiVa programmas aktivitātes Krāslavas ģimnāzijā ir nozīmīga daļa no kopīgā darba, lai veidotu drošas, cieņpilnas un iekļaujošas attiecības. KiVa programmas ietvaros skolēni kopā ar skolotājiem mācās pamanīt, kad kādam tiek nodarīts pāri, atbalstīt cilvēku, kurš jūtas vientuļš vai atstumts, meklēt palīdzību, uzņemties atbildību par savu rīcību un ar drosmi iestāties par cieņpilnām attiecībām. Īpaši nozīmīga ir arī KiVa skolēnu vēstnešu iesaiste. Viņu uzdevums ir ar savu piemēru palīdzēt veidot skolas vidi, kurā ir vieta cieņai, draudzībai, atbalstam un drosmei rīkoties.

Garīgās veselības stiprināšana nenotiek tikai īpašās dienās. Tā sākas ar ikdienas sarunām – klasē, starpbrīdī, pastaigas laikā, pie vakariņu galda vai vienkārši brīdī, kad pieaugušais apstājas un pajautā: “Kā tu šodien jūties?”, “Vai tu vēlies parunāt?”

Mēs visi esam daļa no skolas vides. Skolas emocionālo vidi neveido tikai skolotāji. To veido skolēni, vecāki un visi pieaugušie, kuri ikdienā ir kopā ar bērniem. Katrs mūsu vārds, reakcija un rīcība var kādu stiprināt vai ievainot. Tāpēc arī mums - pieaugušajiem - ir svarīgi rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, savlaicīgi pamanīt pārslodzi un meklēt atbalstu. Mēs nevaram prasīt bērnam mieru, cieņu un empātiju, ja paši ikdienā nerādām šādu piemēru.

Pasaules garīgās veselības diena nav tikai viena diena kalendārā. Tā ir iespēja vēlreiz atgādināt:

Tu neesi viens.
Tavas sajūtas ir svarīgas.
Lūgt palīdzību nav vājums.
Kļūdīties ir cilvēcīgi.
Pamanīt otru un būt līdzās – tas ir svarīgi.

Lai skola ir vieta, kur ikviens bērns un jaunietis var justies droši, pieņemts, cienīts, uzklausīts un piederīgs.

Parūpēsimies par sevi. Pamanīsim otru. Būsim pieaugušie, kuru piemēram bērni var uzticēties. Ejam tālāk kopā!

Krāslavas ģimnāzijas psiholoģe Velta Daņiļeviča