Valērijai Seilei -130

Krāslavas Valsts ģimnāzijas vārds un izcilās pedagoģes, bibliogrāfes, Latgales kultūras un vēstures pētnieces Valērijas Seiles vārds ir nesaraujami saistīti.

Tieši viņa 1923.gada 29.maijā tiek iecelta par jaundibinātās Krāslavas ģimnāzijas direktori. Taču  jau šī paša gada14. jūlijā Valērija Seile  tiek nozīmēta par Daugavpils Valsts skolotāju institūta  direktori. Jaunajā  amatā viņa nostrādā līdz 1940. gadam, kā pati raksta, “17 savus labākos dzīves  gadus”.

Kas tad bija šī sieviete, kas stāvēja pie Krāslavas Valsts ģimnāzijas pirmsākumiem un kurai šogad svinam 130. dzimšanas gadadienu?

Piemiņas plāksne Krāslavas Valsts ģimnāzijas muzeja telpās par šo izcilo  Latgales sievieti – politiķi, pirmo sievieti no Latgales ar augstāko izglītību (Bezstuževa skolas  kursi Pēterburgā) - vēsta skopi, bet pārliecinoši - dzimusi 1891.gada 23.jūnijā Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Seiļu sādžā Broņislava un Borbolas Seiļu  ģimenē.

Darba meklējumos Valērijas tēvs aizbrauc  uz  Pēterburgu, 1894.gadā viņam seko māte, mazā Valērija un viņas māsa.  

Dzīves apstākļi ir smagi, mirst tēvs, māsa, saslimst māte, bet meitene nepadodas un turpina izglītoties, un paralēli mācībām aktīvi darbojas Pēterpils Latgales jaunatnes pulciņā “Saule”, pasniedz latgaliešu pedagoģiskajos kursos, māca vēsturi, krievu valodu un metodiku.

Smagā darbā gūtais rūdījums, izglītība un Latgales patriotisma sakausējums ir tas, kas mudina jauno sievieti 1917. gadā atgriezties dzimtenē un iekļauties Latgales latviešu kongresa sasaukšanas komisijas darbā un vēlāk arī paša kongresa darbībā, tā kongresa, kura norise ietekmēja neatkarīgas un vienotas Latvijas izveidi.

Valērija Seile saprot, ka neatkarīgas valsts cēlājiem jābūt izglītotiem. Īpaša rūpe viņai ir par Latgales cilvēkiem, starp kuriem vēl ir daudz analfabētu un mazizglītotu cilvēku. Tāpēc 1922.gadā, darbodamās Latvijas tautas padomē un Satversmes sapulcē, būdama Izglītības ministra biedre un vienīgā sieviete tā laika valdībā, vada Latgales skolotāju savienību, ir žurnāla “Latgales Škola” līdzredaktore. Par nopelniem  tautas un valsts labā  1926. gadā Valērijai Seilei pasniedz Trīs Zvaigžņu ordeni un 1940. gadā Tēvzemes balvu.

Viņa allaž uzsver skolotāja lielo nozīmi jaunās paaudzes izglītošanā. Arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas telpās redzam plāksnīti ar viņas vārdiem:

“Sabiedrības vislielākā nacionālā bagātība ir gudrs skolotājs”.

Tieši skolotāju un skolēnu izglītošanai veltīts viss Valērijas Seiles mūžs, bez atlikuma veltīts cilvēkiem. Kādā no vēstulēm Vilim Lācim Valērija Seile rakstīja: “Esmu nabadzīga Latgales vecāku meita. Ar labu krievu cilvēku atbalstu Petrogradā ieguvu augstāko izglītību. Pacelties līdz šai izglītībai man bija ļoti grūti, jo mana bērnība un jaunība bija trūkuma, sūra darba un ciešanu pilna. Pie izglītības tikusi, jutu savu morālo pienākumu palīdzēt saviem nabadzīgajiem tautiešiem tikt pie izglītības un labākas dzīves.. Visus savus spēkus, enerģiju, prasmi un visu, ko man izdevās nopelnīt, esmu atstājusi izglītības druvā, gan audzinādama radu bērnus, gan palīdzēdama citiem skolēniem, gan strādājusi literārajā un sabiedriskajā laukā.”

 Uz viņas pieminekļa Daugavpils katoļu kapos ir kodolīgs uzraksts -Skolotāja Valērija Seile ( 1891-1970). Pie šī pieminekļa pirms 10 gadiem pulcējās ģimnāzisti un ilggadējā skolas muzeja vadītāja Janīna Gekiša novadīja vēstures un piemiņas stundu.

Šī tradīcija noteikti ir atjaunojama, lai izcilās un savā ziņā unikālās personības vārds kļūst pazīstamāks jaunajai novadpētnieku paaudzei.

 Inga Makņa

Krāslavas Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja