Latviešu valoda un ne tikai …

Darīt gribošam un pēc izglītošanās alkstošam skolēnam radošumu un vēlmi strādāt jebkuros apstākļos laikam neatņems neviens. Arī skolotāji šajos grūtajos laikos meklē dažādus risinājumus, lai mācības skolēnam kaut mazliet, bet sagādātu prieku, gandarījumu un, protams, arī lepnumu par to, ka viņš varēja, ka viņam sanāca, ka viņš iedrošinājās.

10.ab klašu skolēni, kurus es mācu, ir brīnišķīgi cilvēki. Viņi labprāt piedalās tiešsaistēs ne tikai kā klausītāji, bet arī kā runātāji. Labprāt iesaistās diskusijās, droši jautā, nebaidās izteikt savu viedokli. Gan valodā, gan literatūrā paralēli teorētiskajām zināšanām darbojamies arī radoši. Un jūsu vērtējumam viena no radošuma izpausmēm. Valodā, apgūstot mācību par vārdu krājumu, vārdu nozīmēm un lietojumu, skolēni veidoja radošos darbiņus – UZZIMĒ FRAZEOLOĢISMU (frazeoloģisms ir pārnestā nozīmē uztverams vārdu savienojums)! Skolēniem bija doti vairāki frazeoloģismi ( iedot kurvīti; izlaist no saviem nagiem; piespiest pie sienas; mēle niez; pļāpu kule; iesist kā ar āmuru pa pieri; stāvēt bezdibeņa malā; sadot pa cepuri; iedegt zaļo gaismu; ne suns pakaļ nerej; uzlikt savu ķepu), no kuriem bija jāizvēlas pieci, un tie jāvizualizē.

Un kas no tā sanāca?

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

 Aija Jakovele