Muna dzymto ir latgalīšu volūda, kū lītoju kotru dīnu i sātā, i dorbā, i cylvākus kur mani saprūt. Saīt latgalīts nu dzimšanys pa šai dīnai. Uicejūs Izvolta vydusškolā i savā storpā mes runovom tikai latgaliski, nabeja nu svora voi tāvs ar moti nu kolhoza voi školotoji. Nu savys volūdys nikot naasu kaunējīs voi atsasacejīs. Varbyut par tū ka munā školā uicejos pyrmos latgalīšu popularzynotniskos gromotys “Pauiceišana i vysaidi sposoby deļ latvīšu zemnīka” autors Jezups Macuļevičs, a varbyut par tū ka munu školu beigus myusdīnu latgalīšu volūdys i kulturvēsturis pētneice i latgalīšu ābecis leidzautore Lideja Leikuma.

Attīksme pret Latgali, latgalīšu volūdu ir cīš dažaida – vīni tī radz  vērteibu, citi nūraidūši, izatur ar ignoranci. Par itū Ontons Zvīdris pyrms 30 godym raksteja:

Mādz cylvāks pasalīleit ar tū, kū zyna

Dažs myusu dīnos līlejās, ka nasaprūt latgalīšu volūdu

Ai broli, broli, tautys broli, tei poša nataisneiba, grāks saēss tevi pošu.

Es veļ nasoku raksteit dzejuļos, bet latgalīšu dzejnīkus i rakstnīkus paskaitu cik nu laiks ļaun. I klasiķus i jaunūs. Maņ lels prīks par ģimnazistym ar kurim var pormeit kaidu vordu latgalīšu volūdā.

Vysūs laikūs školys bārni vairok voi mozok ir uicejušīs Raini – eistajā vordā Juoņi Plīkšānu. Tod nūslāgumā sveicins nu Juoņa Plīkšāna, kas tyka publicāts pyrms 100 godym:

Sveicins latgalīšim

Jyus muni dorgi broli, latgalīši,

Mes otkon sasanādzam rūku rūkos,

Kas šķērti myužam dvesom mūku mūkos,

Nu šķēršļus laužūt, plyustam kūpā teiši.

Lai jauno straume – tei, kas kūpā voda!

Lai aiznest naida sorņus viņai veicas!

Lai jauno meila jaunu dzeivi roda!

Tai pornokūt nu svešnīceibys toli,

Mes svineibos i dorbūs byusim broļi.

Kroslavys Vaļsts gimnazijis direktors Juoņs Tukāns