Dzejai būt...

Latvijā Dzejas dienu tradīcija aizsākās tālajā 1966.gada 11. septembrī, kad bija pagājis tieši viens gads, kopš Raiņa pieminekļa atklāšanas Esplanādē (toreizējā Komunāru laukumā) - Raiņa simtajā dzimšanas dienā.

Un tā, laikam ritot, Raiņa pieminekļa pakājē vēl arvien rudeņos notiek dzejas lasījumi, atzīmējot dzejnieka jubileju. Arī mums skolā (protams, ne tik grandiozi) notiek dzejas lasījumi, Dzejas dienas ieskandinot.

Šogad, uzsākot darbu ar 10. ab klases skolēniem, sapratu, ka manā paspārnē nonākušie skolēni ir mākslinieciski, atvērti un darīt griboši (paldies iepriekšējiem latviešu valodas skolotājiem), tāpēc piedāvāju viņiem izveidot savu dzejas priekšnesumu. Lai tas nebūtu tradicionālais dzejoļa lasījums klases priekšā, ļāvu izpausties radoši – skolēni sadalījās pāros un veidoja priekšnesumu, kas balstīts uz diviem dzejas darbiem vai prozas tekstu fragmentiem - viena vai dažādu autoru, kuri saturiski viens otru papildina.

Pāru prezentācijas, manuprāt, izdevās izcilas! Bija gan savas pašsacerētās dzejas lasījumi ģitāras pavadībā, gan dažādu videoklipu filmēšana, gan lugu iestudējumi, gan arī dzejlapas veidošana. Gandarījumu guvu gan es kā skolotāja, ar sajūsmu baudot skolēnu oriģinālās uzstāšanās, gan arī skolēni, jo atļāvās atkāpties no tradicionālajiem dzejas lasījumiem.  

Aija Jakovele, Krāslavas Valsts ģimnāzijas

                                           latviešu valodas un literatūras skolotāja