Neziņa un skaidrība, nogurums un iedvesma, satraukums un prieks – šīs dažādās emocijas kļuvušas par mūsu ikdienu. Īpaši sarežģīts šis laiks ir tieši skolēniem. Pastāv pamatots viedoklis, ka vienmēr, bet jo īpaši šobrīd, svarīgākie jautājumi nebūt nav tikai par to, vai mūsu bērni būs apguvuši plānoto mācību vielu, bet gan arī - kā viņi jūtas, vai un kādas ir viņu attiecības ar skolas biedriem, vai viņos vēl ir degsme un sapņi par savu dzīvi?

Pasaulē nav tāda cilvēka, kurš nevēlētos būt atzīts, novērtēts, pieņemts, atbalstīts. Tam, ko skolēns domā par sevi, ir liela nozīme, un tas ietekmē praktiski visu, ko viņš dara. Ja bērnam ir dota iespēja pašrealizēties, sevi pozitīvi novērtēt, viņā rodas pārliecība par saviem spēkiem, viņš būs gatavs ikreiz uzsākt ko jaunu, viegli kontaktēsies ar saviem vienaudžiem, atradīs jaunus draugus, gūs jaunus sasniegumus. Ja bērns sevi vērtē negatīvi, šaubās par savām spējām prasmēm, jūtas nedrošs, ja netiek atbalstīts un iedrošināts, bērns noslēdzas sevī, jūtas vientuļi, zūd jebkāda veida iniciatīva darboties un pilnveidoties. Skolēnam kā personībai, kura veidojas, viena no svarīgākajām vajadzībām ir vajadzība būt daļai no kāda lielāka “Mēs”, vajadzība pēc atzinības.

Ne jau katrs bērns var un spēj izcelties ar spīdošām zināšanām mācībās, sasniegumiem sportā vai kultūras dzīvē, taču tas nemazina bērna vērtību. Iespējams, tieši šis bērns, kuram skolas aktivitātēs šobrīd dažādu iemeslu dēļ neveicas, nākotnē realizēs dažādus izcilus projektus, izveidos sev labu karjeru, nodibinās labu ģimeni, kļūs par sabiedrībā ievērojamu personību.

Bez pašcieņas un pārliecinātības nav iespējama personas brīvība. Katra skolēna sasniegumus lielā mērā nosaka viņa pašnovērtējums un pārliecināta rīcība.

„Katrs skolēns ir unikāla būtne ar atšķirīgām interesēm, spējām, temperamentu un veselību un tikai sev raksturīgu mācīšanās stilu. Bērni ir atšķirīgi, un viņiem ir dažādas vajadzības un izglītošanās motivācija.”(Valsts pamatizglītības standarts, 1998, 8. lpp.) Lai nodrošinātu iekļaujošās izglītības mērķus, skolas vidē ir ļoti svarīgi sekmēt katra skolēna personības pašattīstību, un svarīgākie pašattīstības rosinātājfaktori ir tieši bērna pašcieņa, pašapziņa un pašvērtējums.

 Krāslavas ģimnāzijas pašiniciatīvas bērnu klubs „Spicais” ir reāla iespēja ikvienam bērnam aktīvi iesaistīties skolas kultūras un pasākumu dzīvē, darboties radoši, uzņemties atbildību un celt savu pašcieņu. Tā ka skolā 2023./2024.m.g tika uzsākta pretbulinga programmas “KiVa” īstenošana, tad tieši kluba “Spicais” darbība būs tā, kuras vērtības un uzdevumi būs saskanīgi ar programmas izvirzītajiem mērķiem. Tieši šī sadarbība vēl vairāk dos skolēniem  praktisku pieredzi jautājumos par līdzatbildību, savstarpējo emocionālo attieksmi, savstarpējās saskarsmes ietekmi un drosmi visplašākajā izpratnē, kā arī cels pašcieņu un pašapziņu sevis pašrealizācijā.

Pašiniciatīvas riska grupas bērnu darba grupas

„Spicais” darbības mērķis

Caur spēli, attīstošajiem vingrinājumiem, pozitīvo komunikāciju sniegt bērniem iespēju celt pašapziņu un palīdzēt saskatīt savu iekšējo potenciālu - intereses, prasmes, talantus, spējas, uzsverot ikkatra bērna nozīmīgumu, unikalitāti un vienreizīgumu, palīdzēt apzināties savu vērtību, sevis izzināšanas un mērķtiecīgas pašattīstības virzības procesā, aktualizējot iekļaujošās izglītības uzdevumus.

Galvenie uzdevumi

1. Radīt skolēnam iespēju:

 - apgūt pozitīvas saskarsmes prasmi, apzināties savas attieksmes un rīcību;

 - attīstīt savu pašcieņu un pašapziņu;

 - domāt un rīkoties radoši un patstāvīgi, uzņemoties atbildību;

  -palīdziet bērnam iepazīt un pieņemt sevi, izprast sevi kā individualitāti.

2. Radīt un sniegt iespēju bērniem radošai pašizpausmei un savas individualitātes izkopšanai, nodrošinot saturīgas, lietderīgas, attīstošas nodarbības.

Velta Daņiļeviča,

Krāslavas ģimnāzijas pašiniciatīvas bērnu kluba „Spicais” vadītāja