Eiropas Savienība īsteno zaļā kursa aktivitātes, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un veidotu mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Šī ir viena no tēmām, ko 12.a klase apgūst padziļinātajā kursā Sociālās zinātnes II.

Zaļā kursa īstenošana ir iespēja Latvijas pašvaldībām, jo vietējo kopienu aktīva iesaiste ir būtiska mērķa sasniegšanai. Cik gan  zaļas ir Latvijas pilsētas un novadi – uz šo jautājumu atbildi sniedz Latvijas zinātnieku izstrādātais aprites ekonomikas indekss.

Krāslavas novads šajā pētījumā ir “nogaidošo grupā”, ko pētnieki raksturo, ka pašvaldības vēl domā par aprites ekonomikas principu  iedzīvināšanu novadā. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.09.2024-kuras-pasvaldibas-saimnieko-visdraudzigak-dabai.a568392/

Aprites ekonomika nav tikai atkritumu apsaimniekošana, tā ir arī pašvaldības iedzīvotāju vēlme domāt un dzīvot “zaļāk”, īstenojot dažādus ilgtermiņa plānus, sabiedrības iniciatīvas, resursu vairākkārtēju izmantošanu.

Piedāvāju iepazīties ar 12.klašu skolēnu izstrādātajiem ieteikumiem, kā mainīt savu virtuvi, tajā iedzīvinot Zero Waste principus.

Varbūt arī Jums noderēs viņu idejas!

Dzintra Rateniece,

Krāslavas ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja

Skolēnu darbi veidoti programmā CANVA