Samanta Prikšāne, 10.klase
Cilvēkiem, kuriem tu vēlējies pāri kāpt.
Nu ir pārkāpuši pār tevi.
Iespējams, kāds vēl tic tev.
Labāks vai sliktāks.
Ar katru kritienu tu paliec skarbāks.
Vai arī sagrauts.
Vai spēsi celties?
Celties un pāri kāpt.
Vai viņi jau būs citiem pāri kāpuši,
Un tu biji tikai pirmā
Ātruma ierobežojuma zīme viņu ceļā.
Zinu, ka vēlies
Vēl kādreiz viņiem ieskatīties sejā.
Laid visu sevi vaļā.
Un savas domas neslēp,
Bet runā balsī skaļā.
Rauj citus zemē,
Kā kādreiz tie ir rāvuši tevi.
Un zēlastība?
Vai tad viņiem pret tevi bija žēlastība?
Viņi taču domāja tikai par sevi.
Viņu dēļ tu noslēdzies sevī.
Un žēlastība?
Aiziet uz priekšu, padot roku,
Lai tie atkal tevi gar zemi liktu.
Savādāk tevi uzskatīs par sliktu.
Nē, tā vienalga būs.
Vai tu pa zemi velsies vai pār citiem leksi.
Cik tad savu patieso ”es” slēpsi?
Vēlies kaut ko sasniegt?
Tad neiznāks visiem glābšanas riņķi mest.
Un, nē, nebūt tā vairs nav spēle.
Tev neiznāks,
Ja būs gara, patiesības pilna mēle.
Bet ja būsi slidens kā dēle.
Un kā tad žēlastība?
Bet vai viņi žēloja tevi?
Viņi domāja tikai par sevi.
Un mīdīja tevi dziļāk dubļainajā zemē.
Kādēļ, tad tev jādara savādāk,
Jo tas ir pareizi?
Visi taču rīkojās nepareizi.
Kāpēc savu sapni nevar kā burbuli pūst,
Bet tikai nomest savā cerību lādē,
Lai tik tur pūst.
Vēlies savādā ?
Nu labi, ej uz priekšu!
Vēlreiz krīti un celies
Ja tā turpināsi, vēlreiz kritīsi,
Jo tev apkārt taču nav sirdi dodošie, bet gan plēsošie.
Un pēc neskaitāmiem grūdieniem, kritieniem.
Vairāk nespēsi celties.
Tad tu atcerēsies, ko es teicu.
Visi domā tikai par sevi,
Bet tie, kas ieminēsies arī par tevi.
Turpat rāpos ar tevi apakšā.
Un tādiem tempiem
Nekad netiks pat pusceļā.
Vai skan nepatīkami?
Diemžēl paptiesi.
Izvēle ir tava.
Dāvā sev vai atņem.
Domā pats,
Jo šī dzīve ir kā plāns mats.
Tas katrā sekundē var plīst.
Padomājot pat to,
Tava Sirds noteikti sāk milzt.
Bet izvēle par div pusēm.
Domāju galvā tev joprojām klīst.
Mīļā, mīļā!
Redzi?
Tavs sapnis jau slīkst.
Dzimtās valodas dienas ietvaros