Kaut kur Daugavas krastā
Spoži talanti izaug,
Kaut kur Daugavas krastā
skanīgas dziesmas skan skaļāk,
Kaut kur Daugavas krastā
Daudzas valodas savijas kopā,
Kaut kur Daugavas krastā-
Man blakus-pilsētā manā.
Un man nevajag pilsētu lielu,
Lai raudzītos nākotnē zaļā.
Arī cilvēks no Krāslavas var pacelties augstu.
Es varu laimīgi smaidīt un zelt arī šeit,
Un man nevajag muzejus lielus,
Kur vēstures klāsts plašum plašais,
Man ir savs novada muzejs,
Kur satiekas vēsture, daba un ļaudis.
Krāslava mana tik maza,
Bet dāvā man daudz.
Cienu to, kas mans dots,
Un saku ‘’Paldies!’’
Diāna Višņakova 8.c klase
Es novēlu Krāslavai saprātīgus, cēlsirdīgus, drosmīgus, godīgus, gādīgus, rūpīgus saimniekus! Lai ikkatra vēsturiski nozīmīga ēka tiktu apsaimniekota un uzturēta tā, lai vēl pēc 200 gadiem tajās mitinātos cilvēki.
Novēlu Krāslavas iedzīvotājiem veselību un pacietību epidēmijas laikā! Lai manā pilsētā dzīvo tikai laimīgas ģimenes, kas brīvajā laikā pastaigājas pa Krāslavas parkiem un ar prieku vēro savus bērnus, kopīgi mielojas ar Krāslavas saimnieču gatavotām kūciņām, ērti iekārtojušies pītos krēslos zem saulessargiem āra kafejnīcās . Vēlētos, lai mēs būtu lepni par savu pilsētu, kurā dzīvojam. Pēc spraigas darba nedēļas un garām darba stundām ikkatrs vēlētos nobaudīt gardas kūkas dzimtajā pilsētā, malkojot vēja dzesētu kapučīno. Krāslavai gribu novēlēt ziedēt visā krāšņumā.
Jā, mana pilsēta ir skaista un apbrīnas vērta, taču vēlu pilsētai vēl lielāku izaugsmi! Lai šeit top aizvien jaunas ražotnes, nav pat būtiski, kādā jomā, galvenais, lai rodas jaunas darba vietas, lai cilvēkiem ir darbs un cienīgas algas!
Jurgita Rima 8.c klase
Mīļā Krāslava,
Zila upe Daugava
Plūst caur krastiem taviem,
Laivā pieciem airiem
Mūsu tautas turas.
Mana dzimtene dārgā
Tu atmiņas glabā,
Klusumā audzini,
Bērnību dāvini
Un draudzības saites te veido.
Sirds gavilē priekā
Par to, ka tu esi
Un turi mūs kopā.
Lai svētki tavi krāšņi,
Mana sirdsmīļā pilsēta!
Normunds Andžāns, 9.d klase
Katram no mums Krāslava ieņem svarīgu vietu sirdī. Visi šeit dzimušie atceras to ar siltumu un pateicību. Kāds šeit ir dzimis, kāds pavadījis laimīgus bērnības gadus, kāds saticis pirmo mīlestību, vēl kāds sasniedzis savu pirmo lielo uzvaru. Kāds ir piepildījis savu pirmo sapni.
Es vēlos, lai manā pilsētā vienmēr skanētu laimīgu bērnu smiekli, lai būtu perspektīvas jauniešiem un pienācīga dzīve vecāka gadagājuma cilvēkiem. Es novēlu, lai ikviens te varētu atrast darbu atbilstoši savām interesēm, kur viņš varētu izpausties un ielikt tajā visu savu spēku un dvēseli.
Krāslava- vieta, kuru pieminot, straujāk iepukstēsies mana sirds.
Ineta Marhileviča, 8.c klase
Latviešu valodas un literatūras skolotājas Ligijas Lidas Mačuļskas stundā