Jānis Vaišļa, 11.klase
Manējā…
Krāslava pamostas katru rītu un sveicina pasauli: - ’’Vasala, pasauļeit!’’ Viņa iesēžas Daugavas viļņu laivā un brauc sasveicināties ar citām pilsētām. Krāslava prot pateikt: - ’’Доброе утро! Dzień dobry! Sveicināti! Добрай раніцы!...’’ Krāslava prot runāt daudzās valodās, jo ir draudzīga un viesmīlīga. Viņa sagaida ciemiņus ar ceptu maizi, dziesmu vai deju.
Krāslava ir latgaliski latviska un lepojas ar to. Viņa pin vainagus, ģērbj tautas tērpu un līgo. Viņa prot gatavot garšīgu sviestu un sieru. Krāslava novembrī iededz lāpas, bet decembrī Krāslavā deg Ziemassvētku gaismas. Krāslava mīl svētkus un prot tos svinēt.
Krāslavai patīk vēsture, jo viņa kopj grāfa Plātera pili, veido muzeju, izdod grāmatas par vēsturi un tradīcijām, lai tās tiktu saglabātas. Krāslava atceras savus varoņus un godina tos.
Krāslava ir moderna un mūsdienīga. Viņa var lēkāt ar bērniem uz batuta, dejot diskotēkā, atpūsties skeitparkā, spēlēt basketbolu, skriet krosu vai grābt lapas. Krāslava ir klāt visos notikumos kopā ar saviem iedzīvotājiem.
Krāslava audzina personības sportā, mūzikā, mākslā, literatūrā un lepojas ar katra savējā sasniegumiem. Krāslava nekad nevienu neaizmirst.
Krāslava nav mana dzimtā pilsēta, jo esmu dzimis Daugavpilī, bet dzīvoju Aulejā. Krāslavā es mācos, satiekos ar draugiem, iegūstu pieredzi, spēlēju volejbolu, zaudēju un uzvaru. Krāslava tomēr ir manējā, jo lai kur es vēlāk atrastos- mans ceļš vienmēr uz mājām vedīs caur Krāslavu…
Laura Mežiņa, 10.klase
Ieskautā Krāslava
Ak, Krāslava, cik skaista esi,
Cik zili ezeri un zaļi lauki tevi skauj.
Pār mūsu galvām zila debess plešas
Un siltais saules stars mūs visus ieaijā.
Ak, Krāslava, ak mīļā, dārgā pilsēta,
Tu esi mīļa, laba katram dēlam, meitai savai.
Kaut dažreiz mēs esam tālu prom no tevis,
No tavām klusām rītausmām un putnu čalām,
Bet tomēr mūsu sirdīs mājo mīļums, ar kuru tevi uzrunājam.
Šī pilsēta pie Daugavas ar vēsturiskiem kalniem,
Ar skaistām ielejām un pasakainiem skatiem.
Šī pilsēta, kur upe skaistus lokus met,
Tur arī skaidrā ūdenī mirdz atspulgs krāšņais.
Par gadusimtiem senu vēsturi
Mums Krāslavas pilsēta stāsta.
Kā simbols Krāslavas pils paceļas
Virs Daugavas upes krasta.
Pār visu pilsētu stāv dievnams,
Ar torņu stariem un zvanu skaņām.
Kā eņģelis ar spārniem paceltiem,
Sauc zvanīdams pa klusiem svētvakariem.
Ak, Krāslava,
Tavs skaistums slēpjas ne tikai ziedos, pļavās, kalnos,
Bet arī mazie, dzidrie ezeri kā dimantiņi tavos plašumos
Mūs visus aicināti aicina pie tevis.
Nu redzi, Krāslava,
Tu gaismas staru ieskauta.
Tiecies pēc vēja glāsta, saņem saules siltumu
Un Laimes māte tevi ieaijās.
Latviešu valodas un literatūras skolotājas Aijas Jakoveles stundā