Kā Barons pie uzvārda ticis

Krišjāņa Barona muzejs programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros organizē tiešsaistes nodarbību "Kā Barons pie uzvārda ticis". Nodarbība ir kā palīgs mācību tēmas “Dzimtas vēsture,” “Mans dzimtas koks” izvērsumā.

Nodarbības mērķis ir iepazīt skolēnus ar uzvārda došanas vēsturi un cēloņiem, kāpēc tādi tika doti. Skolēni uzzināja par uzvārdu dažādību, nozīmi un uzvārds kā dzimtas un personas pazīšanās zīme. Neliela prezentācija rosina sarunu par to, kā atšķirt cilvēkus vienu no otra (izskats, vārds, pavārds, māju vārds u.tml.) un kāpēc radās nepieciešamība pēc uzvārdiem. Kas un kādus uzvārdus deva? Kas varēja ietekmēt uzvārda došanu (raksturs, garastāvoklis, situācija, attieksme)?

Nodarbības turpinājums ir veltīts uzvārdu izcelsmei – daba, nodarbošanās, tituli, rakstura īpašības, citu valodu ietekme. Kuri ir izplatītākie latviešu uzvārdi? Nodarbības noslēgumā skolēni pēc izvēles un iespējām pastāsta par sava uzvārda izcelsmi un nozīmi.

Ieskatīsimies 6.klašu skolēnu atsauksmēs par nodarbību.

- Nodarbība no Kr. Barona muzeja "Kā barons pie uzvārda ticis? " man ļoti patika. Šodien es uzzināju interesantus faktus par uzvārdu izcelšanos. Stundas vadītājs pastāstīja daudz ko interesantu par Krišjāni Baronu. Es uzzināju, kā latvieši senatnē dabūja  uzvārdus un kāpēc vispār uzvārdi ir vajadzīgi. Interesanti bija uzzināt, kā Krišjānis Barons dabūja tik skaistu uzvārdu.
Interesants fakts, ka K. Barona uzvārds ir pareizi jāizrunā, ka Barons tas nav tituls. Uzzināju, kad zemnieki gāja pie muižnieka, lai dabūtu sev uzvārdu, viņi nevarēja izvēlēties jebkuru. Muižnieks varēja atļaut vai neatļaut izvēlēties to uzvārdu, ko zemnieks pats vēlējās. Mūsdienās tā nav. Man patīk "Latvijas skolas somas" nodarbības.

(Raivis Savickis, 6.a klase)

- Uzvārdu nodarbība bija  diezgan interesanta, tajā bija stāstīts par to, ka uzvārdi ir saistīti ar dzīvniekiem, dabas objektiem, izskaņām, tautībām. Jo senos laikos zemniekiem uzvārdus deva muižnieks. Nodarbībā mēs domājām saliktus uzvārdus un uzvārdus pēc attēliem. Darba lapā mēs veidojām dialogu starp muižnieku, zemnieku un skrīveri, kur vajadzēja ielikt uzvārdus. Man šī nodarbība patika.

(Daiga Ostrovska 6.b klase)

-  Šodien uzzinājām, kā top uzvārdi. Kā izskatās dainas, kuras Kr. Barons sakārtoja Dainu skapī. Uzzinājām, ka uzvārdi Latvijā parādījās pēc 14.gs. un tie var būt dzīvnieku nosaukumi, piemēram, Lauva, Lapsa, Zaķis, kā arī priekšmeti, piemēram, Lapa. Uzzinājām, ka uzvārdi var būt salikti no diviem vārdiem kopā, piemēram Liepkalns (no vārdiem liepa un kalns). 

(Ar cieņu, Dmitrijs, Kristaps un Aleksandrs  no 6.b klases)

Man ļoti patika un likās interesanta muzeja nodarbība par K.Barona uzvārdu. Nodarbības laikā man palika interesanti, kāds bija pats pirmais uzvārds pasaulē, kurš izdomāja dod cilvēkiem uzvārdus un kādi bija pirmie cilvēku vārdi. Arī esmu padomājusi no kāda priekšmeta, dzīvas būtnes vai parādības ir radies mans uzvārds. Agrāk es būtu Pauniņa, man tas asociējas ar kamieli un pauguriem vai kalniem. Ļoti ceru, ka es varēšu apmeklēt Krišjāņa Barona muzeju.

 (Ar cieņu, Agnese Pauliņa)

Šodien dienas stunda bija interesanta par uzvārdiem, kas saistīti ar dzīvniekiem, dabu un tautībām. Nodarbībā mēs veidojām no parastiem vārdiem neparastus uzvārdus.

 (Anastasija Skorodihina, 6.b klase)

 

Dzintra Rateniece,

vēstures skolotāja